Katru gadu 15. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta Baltā spieķa diena – diena, kas simbolizē cilvēku ar redzes traucējumiem neatkarību, drosmi un spēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
VSAC “Rīga” filiālē “Jugla”, kur dzīvo cilvēki ar redzes traucējumiem un neredzīgie, Baltā Spieķa diena ir uzdrīkstēšanās un drosmes simbols.
Rīts sākās sportiskā garā – ar “Spieķa mešanas” turnīru, kas jau ir kļuvis par tradīciju. Tajā tika aicināts piedalīties ikviens, kam netrūka drosmes un vēlmes kustēties, neskatoties uz drēgno laiku un nelielo lietutiņu. Pasākumu ar uzmundrinošu un iedvesmojošu runu atklāja Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Ilona Kunstberga, pēc kā sekoja neliela iesildīšanās, un turnīrs varēja sākties.
Spieķi lidoja tālu un vēl tālāk – vistālākais metiens tika atzīmēts 30 metru attālumā. Taču šoreiz notika arī īsts rekords – viens no dalībniekiem savu spieķi raidīja tik augstu, ka tas ieķērās lielā parka ozola lapotnē, kur, kā izskatās, tas vēl kādu laiku paliks kā simbols tam, ka spēks slēpjas ne tikai rokās un redzē, bet arī sirdī un degsmē piedalīties. “Galvenais, lai spieķis lido ar prieku, nevis uz kādu garāmgājēju!”
Pēc sportiskās aktivitātes dalībniekus sagaidīja cienasts – sociālo rehabilitētāju komandas sagatavotās karstmaizītes, kas garšoja divtik labi pēc lietainās rīta rosmes.
Sirsnīgs paldies fizioterapeitēm Lindai un Diānai par organizēto aktivitāti un visiem, kas piedalījās ar smaidu, enerģiju un labu garastāvokli.
Kā jau pienākas šādos draudzīgos turnīros – uzvarēja draudzība un karstmaizītes!
Pēc rīta sportiskajām aktivitātēm un spieķu metiena rekordu gaisotnes pēcpusdienā VSAC “Rīga” filiālē “Jugla” mājinieki pulcējās koncertā, lai turpinātu svinēt Baltā Spieķa dienu, kas veltīta redzes traucējumu cilvēku neatkarībai, drosmei un dzīvespriekam.
Svinīgo pasākumu ar sirsnīgu uzrunu atklāja filiāles vadītāja Kaija Dārziņa, uzsverot Baltā Spieķa dienas nozīmi un aicinot ikvienu saglabāt cieņpilnu, pieņemošu un iejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Koncerta apmeklētājus ar laba vēlējumiem sveica arī Latvijas Neredzīgo biedrības filiāles “Jugla” teritoriālās organizācijas valdes priekšsēdētājs Benedikts Tutiņš.
Muzikālajā daļā klātesošos priecēja neatkārtojamie, skanīgie un visforšākie kaimiņi – ansamblis no filiāles “Ezerkrasti” Aināra Ašaka vadībā. Dziedāšana izvērtās tik aizrautīga, ka klausītāji vēlējās dzirdēt vēl un vēl – aplausi un līdzi dziedāšana skanēja no visas zāles!
Kā jau “Juglā” ierasts, arī šajā koncertā neiztika bez jautras un dzīvespriecīgas nots. Programmas noslēgumā ansamblim pievienojās sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Ilona Kunstberga, aicinot visus kopā dziedāt dziesmu “Bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāju!” Un tā tam arī būs būt!
Baltā Spieķa diena “Juglā” šogad atkal apliecināja, ka gaišums, sirds siltums un kopības spēks spēj izgaismot jebkuru dienu – arī lietainu oktobra pēcpusdienu.
Sagatavoja Daiga Kajone, filiāles "Jugla" kultūras darba organizatore